08.10.11

Grāmatas-

Jā... mana plāniņa 20.punktā ierakstīts- nopirkt un izlasīt vismaz 5 P.Koelju grāmatas ...

Atzīšos.. pirms tam nebiju lasījusi nevienu viņa grāmatu, bet lasījusi tik daudz citātus no viņa grāmatām, ka tieši tas mani ieinteresēja.. un tad nu uzliku to latiņu, vismaz 5 grāmtas :))) kāpēc tieši 5?? - cipars tāds smukāks :))))) nu tas tāpat kā tie mūsu ik dienas interesantie skaitļi- diennaktī 24 stundas.. bet stundā 60 minūtes.. gadā 12 mēneši...  hmm.. nez nez.. kapēc tieši tā un ne savādāk.. :)) arī Koelju par to prāto ;)

 Un tā nu kādu dienu ieejot grāmatnīcā redzu, ka viena Koelju grāmata, ir grāmatu klāstā par pus cenu.. un ko gan tur daudz domāt... ar kaut ko taču jāsāk :)) un tā pirmā grāmata tika nopirkta un lasīta "Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju" Sāku lasīt un gaidīt lielos izceltos citātus.. ha-ha.. nekā.. vispār lasīju un domāju.. nu nekā te nav.. pusi ko lasu nesaprotu... murgs.. lasīju ar piespiešanos.. es taču ieplānoju.. nu citi saka ka visas grāmatas labas.. ehh..  vilšanās... bet tad kādā brīdī aizgāja.... grāmatu izlasīju un nodomāju- kaut kad lasīšu velreiz, lai to labāk saprastu, bet tas būs kādreiz... Katrā ziņā- neiesaku lasīt kā pirmo grāmatu no Koelju. Šajā grāmatā man nav neviena pasvītrojuma, bet tas nenozīmē kā tādu teikumu nebija.

Nākošās divas grāmatas nopirku atkal par akcijas cenām- pa lēto... Un tā nu nākamā mana lasāmā Koelju grāmata bija "Vienpatsmit minūtes" .

 Sākās ik vakara rituāls, ielienot gultā nedaudz palasīt, jo dienā vienkārši lasīt grāmatu- nu nē.. es to nevaru atļauties...
grāmatu lasīju pamazām, lēnām un nedēļu garumā... jo par pāris lappusēm tālāk bieži nemaz netiku.. jo kā nekā bij vasara un dienas nogurumi.. BET!!- citātu pasvītrošana šoreiz neizpalika.. tie ir lieeeelā vairumā.. daži no tiem:

- Kad mēs satiekam kādu cilvēku un iemīlamies, liekas, ka mūs atbalsta visa pasaule. Bet, ja kas misējas, pāri nepaliek nekas!Kā gan tik ātri var izgaist skaistums, kas vēl pirms mirkļa plauka ziedos? (18.lpp.)

-Jā, dzīve ir strauja un nežēlīga: tikai dažās sekundēs tā iegrūž cilvēku no debesīm ellē. (18.lpp.) 

-Tie, kas pieskārās manai dvēselei, neprata pamodināt manu miesu, un tie, kas pamodināja manu miesu, neprata pieskarties manai dvēselei. (25.lpp.)

-Skaistums nav mūžigs. (26.lpp.)

- Kļūdas ir tāda pati rīcība, kā jebkuras cita. (36.lpp.)

-Dažkārt dzīvē otra iespēja vairs netiek dota un ka labāk pieņemt to, ko pasaule piedāvā. Protams tas ir riskanti. (36.lpp.)

-Ja es gribu būt godīga pret visiem, vispirms man ir jābūt godīgai pašai pret sevi. (36.lpp.)

-Cilvēks šajā pasaulē nav noteicējs, viss ir ilūzija- gan materiālā, gan garīgā laukā. Cilvēks, kas zaudējis, ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder.
Un ja man nekas nepieder, man nav arī jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodiena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā. (36.lpp.)

-Sapņot ir ļoti ērti- nekas no plānotā taču nav jāizpilda. Tādējādi mēs izvairamies no jebkāda riska, likstām un grūtībām un vecumdienās par neīstenotajām cerībām vienmēr varam vainot kādu citu, parasti mūsu vecākus, bērnus vai vīrus. (37.-38.lpp.)

-Jebkura iespēja tiek dota vienreiz. (39.lpp.)

-Nekad jau nevar zināt, ko dzīve sagatavojusi, tāpēc ir ļoti labi zināt, kur atrodas rezerves izeja. (44.lpp.)

-Dzīve- tie ir amerikāņu kalniņi. Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt. (57.lpp.)

-Tā mēdz gadīties, ka dzīve nogaida, kamēr iestājas grūtākais brīdis, un tad parādās no jaukākās puses.(60.lpp.)

-Dzīvē izdzīvo tikai stiprākie. Būt stiprākajam, nozīmē būt arī vislabākajam. (84.lpp.)

-Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas- bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības un vissmagākās ciešanas. (98.lpp.)

-Īstā brīvība nozīmē- zināt, ka tev ir vissvarīgākais pasaulē un tai paša laikā tev tas nepieder. (101.lpp.)

-Kas ir svarīgāk šajā dzīvē? Dzīvot vai izlikties, ka tu dzīvo? (124.lpp.)

- Es pieņemu pasauli tādu, kāda tā ir. (127.lpp.)

-Mīlestība nav jāmerklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. (129.lpp.)

-Visas svarīgās tikšanās dvēseles izkārto jau laikus, vēl pirms fiziskās saskarsmes. (151.lpp.)

-Dažkārt dzīve ir ļooti skopa, paiet dienas un nedēļas, mēneši un gadi, bet dvēselē nav nekādu pārmaiņu. Taču ja durvis reiz tiek pavērtas, pa atvērto eju gāžas īsta lavīna. Vienu brīdi tev nav nekā, bet jau nākamājā brīdī ir vairāk, nekā vari paņemt. (153.lpp.)

-Vēlēšanās nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, ko tu iztēlojies. (172.lpp.) 

- Katram cilvēkam ir sava vēlēšanās, un tās vārda viņš dzīvo. Tā ir daļa no viņa dvēseles bagātības. (178.lpp.)

-Kopš mūs izraidīja no paradīzes, mēs vai nu ciešam, vai liekam ciest, vai arī vērojam citu cilvēku ciešanas. (190.lpp) 

-Sekss ir māksla valdīt pār nevaldāmo. (205.lpp.)

-Lai valdītu pār dvēseli, vispirms ir jāiemācās valdīt pār miesu. (211.lpp.)

-Mīlēsism cits citu, bet necentīsimies savu mīļāko pakļaut. (225.lpp.)

-Sirds vienmēr atceras to, ko acis vairs nesaskata. (247.lpp.)


------------------------------------------------------------------------

Tā ir tikai neliela daļa no maniem pasvītrojumiem grāmatā. Grāmata bij aizraujoša, laba.. es to baudīju....
 Ja lasi angļu valodā, kaut gan piedāvā blogu tulkot arī latviski, tad  varbūt interesanti būs ieskatīties:
http://www.paulocoelho.com/en/ 
http://paulocoelhoblog.com/

Vai tu lasi P.Koelju grāmatas?
-atā-

27.09.11

čiv-či-riv...

.... klātu jau rudens. Ir pagājis vairāk kā gads, kopš  saplānoju daļu savu vēlmju saraksta veidā :)) un ticiet vai ne, kaut šeit ierakstu nav bijis sen... VISS PAMAZĀM NOTIEK :)) un kas notiek, tas tikai uz labu... 
Ir lietas, kuras gribējās lai notiek ātrāk, bet tās nekust no vietas, un lietas kas likās- nu kaut kad.. varbūt tad, kad........  un re izdarīju... piepildīju...  bet par visu pēc kārtas.. pamazām... vasarā nemaz negribējās laiku veltīt  pierakstiem..... tās vasaras mums ir tik maz.. ka gribējās baudīt un baudīt to .. es joprojām gribu vasarau-  man visa kā bij par maz.. peldes ezerā, karstuma par maz, braucienu  utt.... ehh....

Nu labi.. ārā ir brīnišķi silts rudens.. varētu teikt pat skaists.. ja vien es nebūtu totāla karstas vasaras fane :)))  jā, jā.. jāpriecājas par to kas ir.. tāpēc es mācos, cenšos priecāties arī par rudeni...  ļooti gribētos pabradāt pa kārtīgām lapu kaudzēm.. nu tā.. kā kādreiz senos laikos.. iet pa savu meža taku un baudīt rudeni... laikam būs šajās senajās sajūtās jāatgriežas.. jābrauc pie mammuča un jāiet uz mežu :))  vispār mana Marizeja ir vieta kur es uzlādēju savas baterijas.. uhh.. nu tik ļooti, ka pati brīnos... manai enerģijai vel tik sauli vajag.. dievinu saullēktus un saulrietus.. mmm.. bauda manai dvēselei...

Nu ko.. vakaros ar tējas krūzi pie datora.. vieglu klabināšanu- rakstīšu bilanci ...

-ceru ka arī tava vasara ir bijusi jauka un piepildīta..
-atā-

21.02.11

Heisā-

hopsā...
 Tik sen te neesmu ieskatījusies ka gandrīz parole bij piemirsusies :( tā gan nevar :)))) apsolos sev un pat 10 sekotājiem, ka es labošos... ;)

It kā jau nav te manā sarakstā neviena punkta, kur es būtu plānojusi laiku sev.. sevi iekšēji mainīt.. ( ārēji gan) ...un pat ne mainīt... nezinu kā to pareizi pateikt... sevi pilnveidot.. oi... traki muļķīgi skan........ nav man šobrīd pareizās domas noformulēšanai  ;))) Bet padomājot- vai tad šis lietas- 101 lieta 1001 dienā nav mūsu katra laimei?? man šis sarakstiņš ir manai un manējo laimei :)) 

  Jau kādu laiciņu mana lasāmlapa ir arī Ineses Prisjolkovas "Pavasara studija" tā tiešām ir superīga lasāmviela...  un jau 2 mēnešus mana lasāmviela taustāmā veidā ir arī Ineses grāmata "Ieelpo laimi un mīlestību".. un nu jau tam visam klāt vel varu pieskaitīt 2 noklausītus seminārus... rindā gaida meditāciju disks, bet nu uz to es vel galīgi nemāku noskaņoties, jo neesmu tik tālu tikusi :)))

Kas tas viss ir un kā tas saistas kopā, un par ko tur raksta?-  par to, kā sasniegt dzīvē to, ko vēlies un būt laimīgam. Tiem, kuri grib mainīt savu dzīvi!

Ko es ar to visu gribēju teikt??  Būtībā Inese pastāsta kā salikt domas pa plauktiņiem, kā sakārtot visu sev apkārt un būt laimīgai.. kā ieelpot laimi un mīlestību ;).. Jā, jā.. man arī tas grāmatas nosaukums sākumā  galīgi jocīgs škita, bet pēc semināriem vairs ne :)) tad es sapratu... UN!!   un tieši to pašu- būt laimīgiem, mēs iekļaujam arī savos  plāniņos :)) par to kā to darīt saskaņā ar visu kas apkārt..... es lasu grāmatā, klausos semināros :))  viss pakārtots viens aiz otra... un tam visam kopīgā lieta- nodzīvot mums katram to laika posmu, ko par dzīvi saucam.. patiesi laimīgi...

Atziņu un jauku domu ir tik daudz.. ka ne visas izstāstīt.. bet nu jā.. arī es mazliet sapratu, ka laimei nav nekāda!! sakara ar naudu ...
  Arī mēs katra varam par to pārliecināties tik mazliet pie tā jāpiestrādā.. pamēģini ari tu ;)  kas jādara??- iekārto kaut vienkāršā kladē Pateicības dienasgrāmata... un tajā ik dienas ieraksti vismaz 5 lietas kas tev šai dienā sagādāja prieku, laimi... kas lika pasmaidīt... kas lika sirdij gavilēt... un tad kad šo dienasgrāmatu būsi rakstījisi pāris mēnešus- pārlasi... un saskaiti, cik lietas darīja tevi laimīgu kas nebija saistītas ar naudu :))

 piemēram - Mans vakardienas ieraksts:
20.februāris
-kārtējā skaistā saulainā diena ;)
-priecājos , ka Jānis mājās ( paskadrošu, ka vīrs Jānis reti ir mājās sava darba dēļ, jo ir tālbraucējs)
- Luīze man dziedāja un spēlēja uz ģitāras ( kādu dziesmu?! - V.Vētras Māmiņai)
- vienu stundiņu jau pašuvu savus krustiņus :))
-noskatījos skaistu filmu- Sirds mūzika ( pareizais nosauklums Augusts Rašs- skatījos jau otro reizi)

Uz semināriem braukšu vēl, jo būs citas tēmas... turpināšu lasītgrāmatu , kaut puse jau sen ir zināmas lietas...

 Pēc semināra atziņas man:

 Sāc pielietot to, ko tu jau zini.
 ( mēs tik daudz ko jau zinam gan par Dieva spējām gan par pozitīvo domāšanu, gan per enerģijām gan par harmoniju, gan par visu lietu kārtību, bet tikai zinam.. pat ne pusi nepielietojam savā dzīvē )

Visums vienmēr teiks -JĀ
 ( runāt pozitīvi- ja es teikšu ka man nekad naudas nebūs, tās arī nebūs utt... )

Naudu- dāvini, bet ne aizdod
( ja tu naudu aizdod, tu sev vairo negatīvoi enerģiju, jo jau domās sāc kontrolēt otru, kur viņš tērē naudu, ja tev vel nav atdevis.. piem. re- Ieva nopirkusi jaunu somu, bet man 80Ls nav vel atdevusi.. labāk uzdāvini šo naudu.. ja nevari, neaizdod... )



Nu ko!!- atļausimies būt laimīgas, veselas, mīlēt un būt mīlētām... un nejutīsimies par to vainīgas!
 Lai jauka diena!

06.01.11

atskatos ;)

ir pagājuši vairāk kā 4 mēneši, kopš esmu sastādījusi sev šo plāniņu :))  hmm.. atskatoties domāju... vai ir bijis to vērts vai ne.... atbildu pati sev, ka noteikti ir to vērts, jo ik pa mirklim pieķeru sevi pie domas, ka re!- es tomēr izdaru kaut ko no tā ko sen jau gribēju.. nu labi..     

ne viss iet tik spoži kā plānā.. piemēram - ar manu krājkasīti :( nekas man tur iekšā nebirst :( un ja bij iekrājies, sen jau izņemts un izlietots...
Kaut kad, kaut kur lasīju, ka nevajagot teikt iztērēju... piemēram nevis es pārtikai iztērēju 10Ls, bet gan pateikt to pozitīvi, pārtiku iegādājos par 10Ls.. vai ieguldīju 15Ls savas garderobes maiņai ;) hmm.. skan jau feināk gan... tā arī darīšu.. centīšos šo lietu (pareizāk teikt frāzi) paturēt prātā :))

- esmu pamanījusi, ka arvien biežāk  gribas izmēģināt ko jaunu .. un tas ir darīts ar uzviju.. drīzumā uztapināšu par virtuves tēmu kādu ierakstiņu...

nu jā.. filmas ar pāris ir noskatītas :)) ha-ha.. pat manā datorā ir parādījies tāds štrunts kā torents :))) un tiek ielādēts pa kādai filmai.. nu jā.. :)) tās vel būtu arī jānoskatas :)) bet gan jau.. šobrīd lādēju seriāla- "Всегда говори всегда" 5 daļu.. ir jau arī sestā daļa.. bet tai tik pāris sērijas vel pieejamas...  ļoooti patīk šīs seriāls.. jā.. muļķīgi, bet katram savas vājības :)))

jā.. arvien biežāk gribas tik daudzas lietas sakārtot, salikt pa plauktiņiem.. pat domas... un man tas pamazām izdodas...

ceru ka šis gads būs  piepildīts manā dzīvē.. ne kāda cita- ne bērnu, ne ģimenes, ne draugu vai paziņu, bet beidzot mana dzīvē.. jo es bieži sev jautāju, vai es vispār kādreiz drīkstu kaut ko gribēt?? kaut ko gribēt un atļauties... jo laikam jau pati pie tā vien esmu vainīga ka mani var atļauties pazemot da jebkurš :(  atļaujas pār mani izgāzt savu šmuci.. (oi, skarbi teikts, bet fakts) tā vairs nebūs mīļie.. un tā jau vairs nav.. es sāku ignorēt un izvairīties un pateikt savu viedoki, un tas manā dzīvē jau ir daudz... un man pie kājas :)) ja kādu cacu tas aizvaino.. ha! :)) labi.. te būtu ko vel turpināt, bet paklusēšu :))))  jau tā gana daudz esmu pateikusi :))
Es dzīvoju, plānoju....
es!- esmu es :)) cik tas man izdodas- tas viss ir mans... mana dzīve ...


Un!?- lai jauks šis gads...
man un Jums ;)

-ierāmēta-


-nu jau krietnu laiciņu atpakaļ šis plāna punkts ir izpildīts- krustdūrienā izšūtā- Tēvreize ierāmēta :))