Atzīšos.. pirms tam nebiju lasījusi nevienu viņa grāmatu, bet lasījusi tik daudz citātus no viņa grāmatām, ka tieši tas mani ieinteresēja.. un tad nu uzliku to latiņu, vismaz 5 grāmtas :))) kāpēc tieši 5?? - cipars tāds smukāks :))))) nu tas tāpat kā tie mūsu ik dienas interesantie skaitļi- diennaktī 24 stundas.. bet stundā 60 minūtes.. gadā 12 mēneši... hmm.. nez nez.. kapēc tieši tā un ne savādāk.. :)) arī Koelju par to prāto ;)
Un tā nu kādu dienu ieejot grāmatnīcā redzu, ka viena Koelju grāmata, ir grāmatu klāstā par pus cenu.. un ko gan tur daudz domāt... ar kaut ko taču jāsāk :)) un tā pirmā grāmata tika nopirkta un lasīta "Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju" Sāku lasīt un gaidīt lielos izceltos citātus.. ha-ha.. nekā.. vispār lasīju un domāju.. nu nekā te nav.. pusi ko lasu nesaprotu... murgs.. lasīju ar piespiešanos.. es taču ieplānoju.. nu citi saka ka visas grāmatas labas.. ehh.. vilšanās... bet tad kādā brīdī aizgāja.... grāmatu izlasīju un nodomāju- kaut kad lasīšu velreiz, lai to labāk saprastu, bet tas būs kādreiz... Katrā ziņā- neiesaku lasīt kā pirmo grāmatu no Koelju. Šajā grāmatā man nav neviena pasvītrojuma, bet tas nenozīmē kā tādu teikumu nebija.
Nākošās divas grāmatas nopirku atkal par akcijas cenām- pa lēto... Un tā nu nākamā mana lasāmā Koelju grāmata bija "Vienpatsmit minūtes" .
grāmatu lasīju pamazām, lēnām un nedēļu garumā... jo par pāris lappusēm tālāk bieži nemaz netiku.. jo kā nekā bij vasara un dienas nogurumi.. BET!!- citātu pasvītrošana šoreiz neizpalika.. tie ir lieeeelā vairumā.. daži no tiem:
- Kad mēs satiekam kādu cilvēku un iemīlamies, liekas, ka mūs atbalsta visa pasaule. Bet, ja kas misējas, pāri nepaliek nekas!Kā gan tik ātri var izgaist skaistums, kas vēl pirms mirkļa plauka ziedos? (18.lpp.)
-Jā, dzīve ir strauja un nežēlīga: tikai dažās sekundēs tā iegrūž cilvēku no debesīm ellē. (18.lpp.)
-Tie, kas pieskārās manai dvēselei, neprata pamodināt manu miesu, un tie, kas pamodināja manu miesu, neprata pieskarties manai dvēselei. (25.lpp.)
-Skaistums nav mūžigs. (26.lpp.)
- Kļūdas ir tāda pati rīcība, kā jebkuras cita. (36.lpp.)
-Dažkārt dzīvē otra iespēja vairs netiek dota un ka labāk pieņemt to, ko pasaule piedāvā. Protams tas ir riskanti. (36.lpp.)
-Ja es gribu būt godīga pret visiem, vispirms man ir jābūt godīgai pašai pret sevi. (36.lpp.)
-Cilvēks šajā pasaulē nav noteicējs, viss ir ilūzija- gan materiālā, gan garīgā laukā. Cilvēks, kas zaudējis, ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder.
Un ja man nekas nepieder, man nav arī jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodiena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā. (36.lpp.)
-Sapņot ir ļoti ērti- nekas no plānotā taču nav jāizpilda. Tādējādi mēs izvairamies no jebkāda riska, likstām un grūtībām un vecumdienās par neīstenotajām cerībām vienmēr varam vainot kādu citu, parasti mūsu vecākus, bērnus vai vīrus. (37.-38.lpp.)
-Jebkura iespēja tiek dota vienreiz. (39.lpp.)
-Nekad jau nevar zināt, ko dzīve sagatavojusi, tāpēc ir ļoti labi zināt, kur atrodas rezerves izeja. (44.lpp.)
-Dzīve- tie ir amerikāņu kalniņi. Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt. (57.lpp.)
-Tā mēdz gadīties, ka dzīve nogaida, kamēr iestājas grūtākais brīdis, un tad parādās no jaukākās puses.(60.lpp.)
-Dzīvē izdzīvo tikai stiprākie. Būt stiprākajam, nozīmē būt arī vislabākajam. (84.lpp.)
-Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas- bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības un vissmagākās ciešanas. (98.lpp.)
-Īstā brīvība nozīmē- zināt, ka tev ir vissvarīgākais pasaulē un tai paša laikā tev tas nepieder. (101.lpp.)
-Kas ir svarīgāk šajā dzīvē? Dzīvot vai izlikties, ka tu dzīvo? (124.lpp.)
- Es pieņemu pasauli tādu, kāda tā ir. (127.lpp.)
-Mīlestība nav jāmerklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. (129.lpp.)
-Visas svarīgās tikšanās dvēseles izkārto jau laikus, vēl pirms fiziskās saskarsmes. (151.lpp.)
-Dažkārt dzīve ir ļooti skopa, paiet dienas un nedēļas, mēneši un gadi, bet dvēselē nav nekādu pārmaiņu. Taču ja durvis reiz tiek pavērtas, pa atvērto eju gāžas īsta lavīna. Vienu brīdi tev nav nekā, bet jau nākamājā brīdī ir vairāk, nekā vari paņemt. (153.lpp.)
-Vēlēšanās nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, ko tu iztēlojies. (172.lpp.)
- Katram cilvēkam ir sava vēlēšanās, un tās vārda viņš dzīvo. Tā ir daļa no viņa dvēseles bagātības. (178.lpp.)
-Kopš mūs izraidīja no paradīzes, mēs vai nu ciešam, vai liekam ciest, vai arī vērojam citu cilvēku ciešanas. (190.lpp)
-Sekss ir māksla valdīt pār nevaldāmo. (205.lpp.)
-Lai valdītu pār dvēseli, vispirms ir jāiemācās valdīt pār miesu. (211.lpp.)
-Mīlēsism cits citu, bet necentīsimies savu mīļāko pakļaut. (225.lpp.)
-Sirds vienmēr atceras to, ko acis vairs nesaskata. (247.lpp.)
------------------------------------------------------------------------
Tā ir tikai neliela daļa no maniem pasvītrojumiem grāmatā. Grāmata bij aizraujoša, laba.. es to baudīju....
Ja lasi angļu valodā, kaut gan piedāvā blogu tulkot arī latviski, tad varbūt interesanti būs ieskatīties:
http://www.paulocoelho.com/en/
http://paulocoelhoblog.com/
Vai tu lasi P.Koelju grāmatas?
-atā-
Esmu izlasíjusi "slaveno" Alkimiķis. Un kad izlasīju, plati pasmaidīju. tik vienkāršas lietas.
AtbildētDzēst